“No viņa ir tādas bailes, ka bikses var pietaisīt. Bet tās ir bailes bez cieņas”

Vladimiram Putinam – 70. “Meduza” noskaidroja, kāda attieksme pret viņu īstenībā ir tiem, kurus pieņemts dēvēt par “Krievijas elitēm”

Vladimiram Putinam 7. oktobrī apritēja 70 gadu. Viņš ir pie varas gandrīz trešdaļu sava mūža un acīmredzami negrasās no tās atteikties. Tiesa, no slavenās Putina “stabilitātes”, kuras dēļ Krievijas pilsoņi pakāpeniski atteicās no visām savām tiesībām un brīvībām, sen nekas nav palicis. Tieši Putins bija tas, kurš izlēma sākt aneksionistisko karu Ukrainā – un joprojām to turpina (lai gan acīmredzami zaudē). “Meduza” speciālkorespondents Andrejs Percevs noskaidroja, kāda attieksme Putina padotajiem tagad ir pret savu priekšnieku.

Jau 4. oktobrī Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņa vadītā Čečenija plaši atzīmēs Vladimira Putina 70. jubileju. Šajā svētku dienā republikā bija plānotas:

• jubilejai veltītas jāšanas sacīkstes;
• Putina vārdā nosaukta olimpiskās sagatavošanas centra džudo atklāšana;
• moto un velobrauciens;
• Krievijas čempionāts un Krievijas kausa izcīņa autosacīkstēs šosejā pa apli;
• jaunā valdības ēku kompleksa būvniecības prezentācija.

Lūk, ko par gaidāmo jubileju rakstīja Kadirovs:

Visām Krievijas tautām ir ļoti paveicies ar prezidentu. Vladimirs Vladimirovičs mūsu valstī ir patriots numur viens. Un šajos vārdos nav pārspīlējuma. Tā, kā par mūzu Dzimteni pārdzīvo Vladimirs Putins, nepārdzīvo neviens cits.

Jaunākajā runā, kuru viņš teica līgumu par LTR, DTR, Hersonas un Zaporižjas apgabalu iestāšanās Krievijā parakstīšanas laikā, visu prezidenta teikto burtiski caurauda mīlestība, pārdzīvojumi un lepnums par Tēvzemi.

Vairākumā citu Krievijas reģionu svētki tika atzīmēti daudz pieticīgāk. Krievijas prezidenta administrācijai tuvs avots, kā arī trīs sarunbiedri trīs reģionu vadībā “Meduza” pastāstīja, ka no Kremļa nav saņemti norādījumi, kā jāatzīmē prezidenta 70 gadu jubileja. Līdz ar to vērienīgi pasākumi netika ieplānoti.

“Pēc panorāmas rata atklāšanas drīz vien kļuva skaidrs, ka tagad nekādus svētkus labāk nerīkot. Gubernatori pat domā par to, lai varētu apcirpt izdevumus jaungada svinībām – liekas naudas tagad nevienam nav. Sēdējām taču kovida laikā bez eglītēm, un arī tagad var pasēdēt,” paskaidroja Kremlim tuvs sarunbiedrs.

Kā vērtē avots kāda federācijas subjekta vadībā, šāds lēmums ir “veselīga ideja”: “Kāpēc uzsvērt, ka mūsu prezidents jau sen ir pensionārs?“

“Katras 48 stundas notiek herņa”

“No viņa ir tādas bailes, ka bikses var pietaisīt. Bet tās ir bailes bez cieņas. Cieņas pret Putinu nav jau divus trīs gadus,” uzskata valdībai tuvs “Meduza” sarunbiedrs. Par tādu noskaņojumu ministru kabinetā pastāstīja vēl divi valdībai tuvi sarunbiedri un viens Kremlim tuvs avots.

Pēc viņu teiktā, attieksme pret prezidentu krasi pasliktinājusies pēc pensijas vecuma paaugstināšanas 2018. gadā - to, kā liecina socioloģiskās aptaujas, neatbalstīja vairākums Krievijas iedzīvotāju. Formāli ministru kabinets tika atjaunots 2020. gadā, kad par premjerministru Dmitrija Medvedeva vietā kļuva Mihails Mišustins, bet daudzi vidējā līmeņa kadri valdībā strādā ilgus gadus. Un viņi atceras, ka sekas, kādas radīja pensiju reforma, kas tika saskaņota ar Putinu un kuru viņš apstiprināja, Kremlis “pārlika” uz valdību – varas reitingu kritumā par vainīgu galu galā tika pasludināta tieši valdība. “Izdzirdot vārdu “reitingi”, cilvēki valdībā vēl tagad satrūkstas,” stāsta viens no “Meduza” avotiem, kas ir tuvs valdībai.

Nākamajos gados situācija tikai pasliktinājās. Pēc “Meduza” sarunbiedru teiktā, prezidents pakāpeniski pārstājis brīdināt ministrus par to, ko tieši viņš plāno darīt tuvākā vai tālākā nākotnē.

“Vēl nesen vicepremjeri un ministri prezidentam strādāja kaut vai kā gūgle. Viņš viņiem izklāstīja scenārijus, kurus uzskatīja par iespējamiem, un jautāja: “Bet ja tā rīkojas, kādas sekas gaidāmas? Bet ja tā – kas pēc tam būs?” Tagad tas nenotiek,” komentē valdībai tuvs avots.

Pēc tā vārdiem, pēc kovida pandēmijas sākuma Putins (kā zināms, viņš ļoti baidās par savu veselību) galīgi atteicās no konsultācijām ar valdību un visus noteicošos lēmumus sāka pieņemt pats pēc īsas apspriešanās ar pašu “tuvāko loku” (tiek uzskatīts, ka pēdējos gados tajā ietilpst pirmām kārtām specdienestu un spēka struktūru vadība).

“[Kopš pandēmijas sākuma] viss uzgāžas uz galvas bez brīdinājumiem,” saka viens no “Meduza” sarunbiedriem. Kā piemēru avoti min par mīmu kļuvušos ”atbalsta pasākumus” Krievijas iedzīvotājiem kovida laikā - bet konkrēti “nestrādājamās dienas, saglabājot darba algu” un atbalstu daudzbērnu ģimenēm.

“Prezidents var [kaut ko tādu] negaidīti paziņot. Kā plašas dvēseles žestu, tā teikt. Bet pēc tam sākas drudžaini meklējumi, [lai atrastu naudu tā izpildei], - no kurienes to izraut,” skaidro viens no “Meduza” augsta ranga avotiem.

Pēc tā teiktā, vēl pirms dažiem gadiem Putins rīkojies pretēji: sākumā uzklausījis priekšlikumus no institūcijām, pēc tam lēmis, kurš priekšlikums viņam šķiet optimāls.

Vienlaikus valdībai tuvie sarunbiedri norādīja, ka ministri neuzdrošinās strīdēties ar Putinu pat “visnegaidītāko” lēmumu gadījumā. Un tā rīkojas tieši aiz bailēm: “Kad aizturēja Uļukajevu, visi visu saprata.”

Valdībai tuvi avoti piebilda – tās pašas bailes, kā arī Putina nevēlēšanās neko dzirdēt no padotajiem par problēmām, noved pie tā, ka daudzas amatpersonas ziņojumos prezidentam būtiski izskaistina īstenību. Piemēram, neinformē par sankciju reālajām sekām ekonomikai.

“Katras 48 stundas notiek kaut kāda herņa, neviens īsti neko nesaprot. Izpildītājiem viss tiek paziņots pēdējā brīdī,” kodolīgi situāciju aprakstīja “Meduza” avots, kas ir tuvs Kremlim.

“Zaudēt viņš neprot. Atzīt, ka zaudē, - vēl jo vairāk”

Visas šīs problēmas palielinājušās kopš kara sākuma. Kā agrāk rakstījа “Meduza”, dažas pat visaugstākā ranga amatpersonas līdz pēdējam brīdim nebija informētas par pilna mēroga iebrukuma sākumu. Turklāt, pēc avotu vērtējuma, prezidents zaudējis interesi par “mierlaika lietām”, bet viņa “tuvākais loks kļuvis vēl šaurāks. Tagad, pēc “Meduza” rīcībā esošās informācijas, prezidenta lēmumus kaut vai daļēji var ietekmēt tikai Drošības padomes locekļi, un arī tad nepavisam ne visi. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uz “Meduza” jautājumiem līdz šī raksta publicēšanas brīdim neatbildēja.

“Tādu, kas ir apmierināti ar Putinu, droši vien nav gandrīz nemaz. Bizness un daudzi valdības locekļi ir neapmierināti ar to, ka prezidents sāka karu, nepadomājot par sankciju mērogiem. “Vanagus” neapmierina “specoperācijas” tempi. Viņi domā, ka iespējams rīkoties enerģiskāk,” jau 2022. gada maijā teica “Meduza” avots, kas ir tuvs Kremlim.

Mēnešiem ritot civilo amatpersonu un “vanagu” noskaņojums maz mainījies. Turklāt Putina nostāja – atkarībā no tā, kā pieaug Krievijas neveiksmes frontē, - dreifē “kara partijas” (tas ir, eskalācijas augsta ranga atbalstītāju) virzienā, bet “miera partijas” pārstāvju noskaņojums kļuvis vēl pesimistiskāks.

“Meduza” sarunbiedrs, kas ir tuvs valdībai, precizēja, ka kopš tā laika ministru kabinetam darba kļuvis tikai vairāk: “Tika izsludināta mobilizācija, bet nauda budžetā, protams, tai nebija ieplānota.”

Mobilizācija radīja nepatikšanas arī prezidenta administrācijas politiskajam blokam. Pēc tam tuva avota teiktā, Kremlī saprot, ka simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu iesaukšana karā piespiedu kārtā nekavējoties deva triecienu prezidenta reitingam (pat pēc publiskiem datiem, tas samazinājās par 6%). “Bet no mums prasa: kāpēc nokrities, kā paaugstināt?” saka sarunbiedrs.

Polittehnologs, kas sadarbojas ar prezidenta administrāciju un vairāku Krievijas reģionu administrācijām, apstiprināja šo informāciju. Pēc viņa teiktā, pirms mobilizācijas sākuma vara nebija fiksējusi ievērojamu protesta noskaņojumu reģionos. “Bet [tagad] situācija ir pavisam cita: Krievija pirms [mobilizācijas sākuma] un pēc tā – tās ir divas dažādas valstis,” viņš uzsvēra.

Kremlim tuvi avoti, kā arī sarunbiedrs, kas pazīst cilvēkus no Putinam tuvām aprindām, norādīja, ka tagad prezidents “nespēj sniegt nākotnes ainu” pat visaugstākā ranga amatpersonām un vadošajiem uzņēmējiem: “Šie cilvēki cieš sankciju dēļ, zaudē milzīgus līdzekļus. Bet viņiem pilnīgi nemaz nav skaidrs, vai Kremlis spēs to visu kompensēt.”

Tādēļ, kā uzskata “Meduza” sarunbiedri, “varas vertikāle” Krievijā sāk “slīdēt un grūt”. Piemēram, Krievijas gubernatori sākuši atklāti paziņot, ka viņiem nav naudas, lai izpildītu Maskavas solījumus, bet privātās militārās kompānijas “Vagner” izveidotājs Jevgeņijs Prigožins un Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs atklāti (un ļoti skarbi) kritizē spēka struktūras.

“Piemēram, [Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins] paziņo, ka no pilsētas budžeta tiks sniegts atbalsts mobilizēto ģimenēm. Šādas rīcības rekomendācijas no prezidenta administrācijas saņēmuši arī citi gubernatori, lai viņi samazinātu sociālo spriedzi. Taču vairākumam [federācijas subjektu] vadītāju naudas nav. Bet Sobjaņina rīcību kolēģi no citiem reģioniem uztver drīzāk negatīvi: “Ej ka tu, Sergej Semjonovič, ar savu pīāru”,” paskaidroja prezidenta administrācijai tuvs avots.

Tāpat kā gadījumā ar valdības darbiniekiem, arī augsta ranga Krievijas amatpersonas neatļaujas negatīvi izteikties par Putinu, norāda “Meduza” sarunbiedri. “Kurš gan viņu nosēdinās? Tas jau ir piemineklis,” ironizē viens no viņiem.

Kā “piemineklis” gatavojas beigt karu, Krievijas isteblišmenta pārstāvjiem nav skaidrs. Vairāki augsta ranga “Meduza” sarunbiedri arī ir satraukti par Ukrainas armijas frontes panākumu fonā Putina paustajiem prātojumiem par kodoltriecienu. “Zaudēt viņš neprot,” saka viens no viņiem. “Atzīt, ka zaudē, - vēl jo mazāk.”

Andrejs Percevs,Informācijas aģentūras LETA tulkojums.